Kaurismeki filma HAVRA Baltijas Pērlē
16.08.2011
Somu kinorežisors Aki Kaurismeki sveic jubilejā savu iemīļoto aktrisi un kinematogrāfiskās veiksmes talismanu – Katiju Outinenu (Kati Outinen).
Katija Outinena ir filmējusies desmit Kaurismeki kinodarbos, tajā skaitā arī jaunākajā – HAVRA, kas tika izrādīts Kannu kinofestivāla konkursa programmā, izpelnoties publikas, preses pārstāvju un kritiķu aplausu dārdus.
Festivāla „Baltijas pērle" ietvaros šī filma tiks demonstrēta 15. septembrī Rīgas Kongresu namā.
Katija Outinena „Havrā" atveido galvenā varoņa sievu. Tā kā filma tika uzņemta Francijā un franču valodā, aktrisei nācās vairākkārtīgi atkārtot savas ainas. Viņai klājās grūti, jo nekādi neizdevās atbrīvoties no somu akcenta. – Nu nē, viss ritēja kā nākas, – savā ierastajā manierē atjoko Kaurismeki un izgudro akcenta iemeslu: viņa esot rumāniete, lai arī filmā par to nav teikts ne vārda.
Labestīgais un cilvēcīgais stāsts veidots neparasti smalki, mākslinieciski, ironiski, un ir tik ļoti lielā mērā dzīvesprieka caurstrāvots, cik vien tas mūsdienu kino vispār iespējams. „Havra" ir iedvesmā balstīta nevērība pret realitāti. Režisors pilnībā apzinās savas tiesības uz brīnuma radīšanu: tur, kur sižeta attīstības loģika paģērētu drāmu, viņš demonstratīvi atalgo savus varoņus par labajiem darbiem.
„Havrā" itin viss, sākot jau no dzēlīgo piezīmju biruma un 60. gadu mūziku aizkadrā līdz brīnišķam komēdijas un melodrāmas savijumam, nepārprotami pārceļ mūs „vecā labā skatītāju kino" pasaulē, vedinot šaubīties, par kuriem laikiem te runa. Tomēr iespaids ir neatvairāms, ekrānā redzamais liek zālē sēdošajiem smieties un raudāt, bet finālā dāvāt pateicības aplausus. Ticiet, tik jautru un gaišu (vislabākajā šī vārda nozīmē) filmu pasaules kino jau sen nav pieredzējis. Kaurismeki humors ir visvarens, viņa izpratne par lielajām ļaužu vājībām un mazajām, bet ārkārtīgi būtiskajām, cēlajām īpašībām ir tik dziļa, ka, tuvojoties atrisinājumam, puse no skatītājiem Kannu kinozālē smējās caur asarām...
Filma ir homēriski smieklīga, visiem personāžiem ir īpatnēji izteiksmīgi sejas vaibsti un, kā jau pieklājas ievērojamā režisora rokrakstam, periodiski kāds vienkārši sēž pie glāzītes.
