Arsenāla pēdējie aplausi 18.septembrī
18.09.2011
Starptautiskais kino festivāls Arsenāls šī gada filmu maratonu izskrējis astoņās dienās, pulcējot rudenīgās noskaņās klīstošos kinomīļus ērtajos kinoteātru „Kino Citadele” un „K Suns” krēslos un no rīta seansiem līdz nakts tumsai ļaujot ceļot telpā, laikā un ekrāna dimensijās. „Arsenāls” atvadās ar vērienu, svētdien, 18. septembrī izrādot šīgada festivāla spilgtākos kino darbus un vēl brīdi ļaujot ielūkoties „Arsenāla” filmu krājumos.
Flandrijas un Nīderlandes filmu programmā šodien skatāmas divas filmas – „Brauna kustība” un Uršulas Antoņakas manifests kolektīvajai vientulībai – „Nekā personīga”, savukārt mūzikas kino cienītājiem „Arsenāla” noslēguma dienā tiek piedāvātas filmas, kurās mīlestība pret skaņu mākslu tiek pacelta visaugstākajā pakāpē un šiem, ar mūziku vienā stīgā saaugušajiem, kļūst par dzīves piepildījumu un mērķi, uz kuru tiekties un kuru arīdzan sasniegt – filmas „Benda Bilili!” un „Elles marimbas”.
Pasaule, ko ieraudzīt un pasaule, ko saprast neskatoties un neredzot – slovāku režisora Petera Kristūfeka drāma „Redzamā pasaule”, skatāma „Kino Citadele” plkst. 13.00, ir stāsts par vīrieti – vērotāju, kas savu tukšo logu rāmjos ielīmē ainas no laimīgas ģimenes dzīves un reiz cer saukt to par savējo. Pasaule, kurā dzīvot, tai nepieskaroties, bet izjust caur šķidrautu cauri skrejošiem austrumu vējiem, ir vieta, kur iemājot palavaniešu gariem un vieta, kur cilvēkam saaugt ar dabu. Viens no krāšņākajiem šīgada fokusa programmas darbiem, filma „Busongs” svētdienas rīta agrumā ļauj vēl brīdi pasapņot un nesteidzīgi atmosties ikdienai.
Episkais ceļojums pāri Īrijas laukiem, meklējot rokaspulksteni, uz nāves gultas guļošajam tēvam ir mērķis, ko režisora Pola Freizera „Mani brāļi” apņemas trīs mirstošā vīrieša dēli. Šķēršļi un nesaskaņas, ar kurām šiem trim klejotājiem nākas saskarties tālajā ceļā, ļauj no jauna apjaust ģimenes vērtību un piederību savai vietai un savām mājām.
„Arsenāla” svētdienas īpašais notikums – filma „Pēdējie aplausi”. Aplausi, kas izskan Argentīnas slavenākajā tango bārā, dziestot skatuves gaismām, aplausi, kas veltāmi festivālam, kas astoņu dienu garumā turējis roku uz pulsa un ļāvis notikt kino, un pieklusinātās, bet dziļi patiesas ovācijas filmas „Pēdējie aplausi” mūzikas autoram Luisam Bordam, kas šodien pēc filmas seansa kinoteātrī „K Suns” sanākušajiem sniegs īpašu dāvanu – tango performanci, ko izjust aizvērtām acīm un atvērtu sirdi.
Filmas, kuras redzējuši pasaules kinofestivālu tūkstoši un filmas, kuras nedrīkst neredzēt „Arsenālā” – Vakara filmas festivāla noslēguma dienā birst kā no pārpilnības raga. Smalkas ironijas piesātinātā un tomēr tik romantiskā komēdija „Sveiks! Kā tev iet?”, izcilā itāļu kinorežisora un savu filmu spilgtākā aktiera Nanni Moreti filma par Vatikāna dienām un nedienām „Habemus papam”, „Nenogurdināmā” – Gasa Van Santa stāsts par jaunības ideālismu un mīlestību, kas šķiet gatava stāties pretī pat nenovēršamajam liktenim un uz Kannu palmas zariem nēsātā Terensa Malika filma „Dzīvības koks” – nepielaužams un nesamierināms ir „Arsenāla” svētdienas kino vakars, kurā izvēlēties nenāksies viegli.
Un vienmēr beigas ir jauns sākums – Starptautiskā kino festivāla „Arsenāls” atklāšanas filma, Vudija Allena izsapņotā „Pusnakts Parīzē”, noslēdz svētdienas vakara kino programmu un, sagaidot pusnakts divpadsmito sitienu, pārskrien pār „Arsenāla” 25 gadiem un attopas nākotnē.
