V. Freiberga lekciju kurss Kinoskolā
08.11.2011
11. novembrī Kinoskolā sākas profesora Viktora Freiberga vadītais lekciju kurss "Semiotika un zīmes jēdziens kino: vai kino teorija palīdz uztvert filmu?".
Kursā ir paredzētas sešas lekcijas, tās notiks piektdienās no plkst.18.00 Kinoskolā (13.janvāra ielā 33). Sešu lekciju ietvaros tiks aplūkots semiotikas kā zīmju pētniecības sistēmas principu izmantojums filmu "atkodēšanā" un uztveres strukturēšanā.
1. lekcija: Semiotika un zīmju sistēmu pētniecība
Kā atsevišķa pētniecības nozare semiotika pastāv salīdzinoši neilgi, bet
nozīmīgākie semiotiskie pētījumi par kino kā īpašu zīmju sistēmu saistāmi ar
20. gadsimta 50. un 60. gadiem (Barts, Mecs, Eko, Pazolini un citi). Semiotikas
pamatmērķis ir aplūkot, kā ar dažādu zīmju palīdzību (ar vārdiem, žestiem,
intonāciju, attēliem, utt.) tiek nodrošināts saziņas jeb komunikatīvais process.
2. lekcija: Kino valoda un kā iespējams „atkodēt” filmu
Kad skatāmies filmu, viegli ieslīgt ilūzijā, ka acu priekšā redzam tikai notikumu
virkni, tāpēc Kristiāns Mecs apgalvojis, ka kino kritis par upuri savai (šķietamajai)
vienkāršībai. Taču šī vienkāršība ir maldinoša, un apgalvojums, ka kino izstāsta
daudz ko vairāk, nekā skatītājs uztver ar aci, jau kļuvis par aksiomātisku
3. lekcija: Kodu nozīme vēstījuma uztverē.
Apgaismojums, kameras kustība, tās rakurss mums ļauj nolasīt kādas epizodes
jēgu, personāža raksturu un daudz ko citu – tie ir kodi, kas ietekmē filmas uztveri.
Svarīga loma ir arī kultūras kodiem, kas ietekmē skatītāja filmas uztveri.
4. lekcija: Naratīva semiotika.
Naratīva jeb vēstījuma struktūra nekad nav neitrāla, bet tai piemīt zināma
semantiska loma. No tā izriet cits jautājums – vai pastāv kaut kas līdzīgs „kino
lasītprasmei” un vai tās apguve vajadzīga un ir iespējama, kad skatāmies filmu.
5. lekcija: Kino un realitātes reprezentācija
Režisori ir savulaik deklarējuši par savām iecerēm pēc iespējas precīzāk atainot
uz ekrāna sadzīvisko vidi (ja izvairāmies no miglainās realitātes kategorijas)
vai arī mēģinājumus klaji no tās atsvešināties un konstruēt filmas vēstījuma
pašpietiekamu pasauli, kas kalpo par materiālās pasaules metaforu. Tāpēc arī
jautājums: cik lielā mērā kino ir realitātes atainojums un cik lielā mērā tās
rekonstrukcija vai konstrukcija?
6. lekcija: Digitālais kino: jauna estētika?
Jaunās tehnoloģijas ietekmē kino tāpat kā mūsu ikdienas dzīvi, tāpēc tiks aplūkots
jautājums, kā analogais tēls (reālā vidē filmētais kino, aktieru izspēlētās epizodes,
kas tiek fiksētas kino lentē) atšķiras no digitāli radītiem tēliem kino, kas veidoti
ar datora programmatūras palīdzību. Vai iespējas radīt vizuāli ticamas izdomātas
pasaules uz ekrāniem ļauj uzskatīt, ka tehnoloģijas ir kino estētikas pilnveidošanas
instruments?
Vairāk informācijas šeit!
