NEIESPĒJAMĀ MISIJA 4 nepārspēta Latvijā

Jāsaka, ka MI4 pilnībā pelnīti atrodas pirmajā vietā. Vakar noskatījos un biju patīkami pārsteigts. Viens no iemesliem, kāpēc līdz šim šī franšīze nebija manos favorītos (jā, es filmas skatījos, bet bez īpašas intereses) ir tāds, ka man traucēja filmās valdošā "sterilitāte". Visas šīs misijas padarīšanas un aģenti bija tādi stīvi, necilvēcīgi. Kā saka, pietrūka dvēseles. Savukārt šajā daļā tas bija. Humors, misēkļi, kuri vajāja pat Hantu, ļāva vairāk just līdzi galvenajiem varoņiem. Vide, sižets arī lieliski. Kopumā izjūtas līdzīgas kā pēc Fast five. Sākotnēji šķita, ka šito pasākumu var klapēt ciet, bet tagad tiešām jau ar interesi varētu gaidīt nākamo daļu.

Pilnībā pievienojos kinom.!!!

Nezinu cik ļoti es biju izbrīnījies, kad uzzināju par Pixar animācijas filmu režisora Brad Bird iesēšanos režisora krēslā, bet samērā savādi tas likās gan - tūlīt pat iedomājos par "Incredibles" un mēģināju iztēloties kā tas varētu izskatīties mākslas filmā ar Tomu Krūzu galvenajā lomā. Jāsaka, ka tālu no savām fantāzijām nebiju, jo jau pirmo reizi skatoties filmu, nevarēju tikt vaļā no sajūtas, ka skatos visādu tehnisku pričendāļu, nosacītības un humora pilnu grāvēju tiem pieaugušajiem puikām, kuri joprojām nav beiguši spēlēties ar visādiem gadžetiem, dažreiz pavada laiku pie datorspēlēm un nav pavisam iesīkstējuši ģimenes dzīvē ar bērniem, sievām un garlaicīgajiem ķeksīšu pasākumiem. Un šis grāvējs ir teju izvilkts no kaut kādas animācijas pasaules, jeb ir rimeiks kādai animācijas filmai. Filma ir sasodīti izklaidējoša - es pat teiktu, ka par daudz. Un par daudz man likās tieši tas humors, kurš Pixar animācijas filmās ir ļoti vietā, bet šeit tādos daudzumos man bija pret to zināmas pretenzijas, jo bieži vien tas robežojās ar tādu vieglu infantilismu un bērnišķīgumu, bet šoreiz vairs ne tik labā nozīmē kā tajos gadījumos, kad runa iet par Pixar filmu veiksmīgajiem mēģinājumiem izdabāt gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai. Simon Pegg man likās nedaudz par daudz - bija veiksmīgas vietas, bet pēc iepriekšējās "misijas", kurā viss bija samērā labās dozās, šeit tas humors piešķīra filmai pārāk nevajadzīgu vieglumu - šajā ziņā man trešā daļa tomēr patika labāk. Kā izskatījās, Brad Bird bija nolēmis principā pārspļaut visus, uzliekot Misijas sēriju vizuālo latiņu vēl nebijušā augstumā - man liekas, ka tas viņam izdevās perfekti un, ja atklāti, nevaru iedomāties, ko nākamajā sērijā varētu darīt kaut ko vēl trakāku, par Ītana Hanta ložņāšanu pa Burj Khalifa stikla virsmu. Tur gribās ieteikt sekojošo - ja vien jums nav mājās mega izmēru ekrāns, neceriet gūt efektu blenžot datora ekrānā, jo kinoteātra lielais ekrāns šajā ainā ir tieši tas, kas nepieciešams. Varu iedomāties, kā tas izskatītos IMAXā. Pasākums reāli norauj jumtu un tas ir tik labi nostrādāts gan garuma, gan triku ziņā, ka nepaliek ne garlaicīgi, ne tu pierodi pie tā, ne arī tas viss aiziet kaut kādā pārspīlētā sviestā. Vēl labu laiku pēc tās ainas, skatoties filmu tālāk, sēdēju un sastindzis vēl nevarēju tikt vaļā no tās sajūtas. Taču tajā pašā laikā, brīžiem likās pārāk pārspīlēta, jeb par paš'mērķi uzstādīta nepieciešamība mētāt Hantu ar viņa komandu pa visādām tādām vietām, jo likās, ka nevis sižets ir pakārtots vietais, bet sākotnēji izdomāts, ka lūk viņam jākāpēlē pa debesskrāpi un tad tika izdomāts viss pārējais, kas tur notiek pēc tam iekšā. Citiem vārdiem sakot - nebija organiskas vajadzības pēc tādām lokāciju maiņām. Šeit ir tas gadījuma, kad grūti izdalīt tādu vienu vai divas filmas naglas - ja nu vienīgi runa ir par piedzīvojumiem Dubajā - lieliski izdomāta iekļūšana Kremļa arhīvā, ne mazāk efektīva beigu cīņas aina ultramodernā daudzstāvu autostāvvietā. Varbūt vienīgi pārāk ilgs un sentimentāls nobeigums pēc tāda elpu aizraujoša piedzīvojuma. Jebkurā gadījumā - kino ļoti iepriecināja un jā - laikam šī gada viena no labākajām izklaidēm.

Kad viņi izcēla to stiklu un paskatījās uz leju, pat man noreiba galva.