no happy endings...
20.10.2009
Bieži dzirdu un pati arī nereti saku, ka šķebina filmas, kurās varoņi iziet caur dzīves kataklizmām, grūtībām, nāvēm, krāpšanām un visu citu, kas tos salauž, bet beigu beigās ir negaidīts atrisinājums, kas visu noliek īstajās vietās, visi apskaujas, pasmejas un ar šo filmas beidzas. Kad man nepieciešams stiprināt pārliecību, ka viss būs labi, tad no filmu plaukta paņemu tieši šādu filmu.. noskatos, atviegloti nopūšos ar „tfu, visi sveiki un veseli” . Bet ir jau reizes, kad ikdienas īstenība ir sakāpusi uz galvas, ir piemetusies emocionāla lēnība, prāts nenesas uz jautrību un neesi gatavs uzķerties uz laimīgām beigām. Tad gribas ieritināties dūnu segā ar kakao un uzlikt filmu, kura pastāstīs par dzīves sūro pusi.. Par reāliem dzīvesstāstiem. Sākoties aukstajai sezonai, esmu noskatījusies 2 šādas filmas. Filma Sniega Enģeli stāsta par vairākiem viena ciemata ļaudīm, to savstarpējām attiecībām, zaudējumu un to kādas rētas atsevišķi notikumi ievelk cilvēku dzīvēs un kā ar šīm rētām sadzīvo un nesadzīvo katrs no tiem. Filma ieturēta vienmērīgā lēnumā, līdz vienam īsam kadram, kurā skatoties saproti, ka tieši tā notiek reālajā dzīvē.. (jāatzīst, ka pat apraudājos). Es līdz ar filmas beigu titriem paliku ar tādu „njāāā...” sajūtu. Otra filma - Polārā Loka mīlētāji/Lovers of the Arctic Circle ir ārkārtīgi skaists stāsts par diviem mīlētājiem, kas apstākļu izšķirti atkal mēģina satikties, iet pār neiedomājamiem šķēršļiem un... tālāk ne, tālāk jāredz. Šī filma ir uzņemta tādā savādā stilā un savādā noskaņā.. un kaut arī ir ārkārtīgi skaista - beigu beigās atstāja mani ar kaucošu melanholiju.
