The Age Of Stupid

tad jau jāiet uz šito:)

njā. filma tiešām neslikta. es neteiktu, ka redzēju, ko jaunu un uzzināju ko pārsteidzošu, bet par aktuālo tēmu runāt ir jāprot tā, lai klausītājam/skatītājam kaut kas arī aizķertos. un filmas autoriem tas diezgan labi izdodas, kā par brīnumu. spiežot uz skaisto faktu, ka cilvēks ir viena interesanta radība - ka mēs pēc formulas esam ieprogrammēti darīt skaistās lietas un progresēt, bet šis progress un sistēma, kuru esam radījuši (consumerism?) gan griež šo mūsu pasauli, gan arī dzen postā un izspiež sausu. un tas noved pie visām "stilīgajām" klimata un zaļo lietu jautājumiem. man gan bez zaļuma piegaršas un idejām, kā glābt planētu ar vēja ģeneratoriem un velosipēdiem, kārtējo reizi kļuva jautri un mazliet nelabi vienlaikus, apstiprinoties faktam, ka 20% pasaules bagāto valstu ar ASV priekšgalā tērē 80% pasaules resursu! un otrādi - pārējie 80% (this is Africa un ne tikai) eksistē, lai apmierinātu šo 20% vajadzības. nu bet tā tas ir bijis no laika gala, skaties vēsturē, cik uziet, un būs šie piemēri vienmēr. un neizskatās, ka varētu būt savādāk... tādi esam. OK, otra un pamata lieta, kas filmā uzsvērta, protams ir ledāju kušana un grādu celšanās, loģiski, ka! par šo tad mēs katrs pats savu mazumiņu varam dot. kaut kādu :) bet nekas nemainīsies lielos apjomos, kamēr vēl pumpēsim naftu. bizness visas padarīšanas pamatā, ne centieni un Kioto protokola mēģinājumi un liekuļošana. easy.. aaa, un filmas forma interesanti izdomāta - arhivārs, kurš sēž tornī jūras vidū un glabā visus civilizācijas sasniegumus, atstāsta mums laiku, kad varējām ko mainīt (TAGAD, protams), beigās uzdod jautājumu - a kam tas viss? un izsūta signālu kosmosā.

man filma likās tieši tā, pārāk smuka priekš šādas tēmas. ok, uzskaitīti daudzi fakti un pastāstīts uz ko viss iet, ja nemainīsies lietas. bet man pietrūka šausmīgu skatu un nu jā, tieši bildes. kas, domājams cilvēkam vairāk paliek atmiņā un liek aizdomāties.. uz brīdi bija sajūta,ka braukšu mājās, sašķirošu atkritumus, saremontēšu savu riteni un dzīvošu tā,lai dabai mazāk darītu pāri, bet tikusi līdz mājām jau biju par to aizmirsusi.. filmiņa smuka, bet vai tāds bija veidotāju mērķis? ..

Kā teica pati autore (skatīt rakstā), Izveidoju stāstu un tad atstāju to cilvēkiem. Un man ļoti patika tas haotisms - tas, ka viens džeks stāsta par kalniem un ledāju kas kūst, un otrs par to kā viņš palīdz indijas tautai uzsākot lētos aviopārvadājumus indijā, un trešais par to, ko šādi pārlidojumi nodara dabai.. un vēl āfrikāņu meitene pastāsta cik ļoti gribētu dzīvot NewYork jo tur esot īstā dzīve ar komfortu, ūdeni, labu pārtiku utt. Un redz visi šie stāsti kopā vismaz man riktīgi iebelza pa galvu. Pat nevajadzēja šausmas.. Man pārdomas radīja visi tie fakti un skaitļi apvienoti ar visu to indivīdu subjektīvo uztveri un visa relatīvismu.. jo no vienas puses tev pastāsta kādu postu nodara katrs pārlidojums, bet no otras puses - vai var pārmest džekam viņa centienus atvieglot savai tautai transportēšanos un iedot gabaliņu labākas dzīves? Man laikam galvenais ieguvums ir pārdomas par nākamo paaudzi. Un tagadējo jauno. Pēdējos 10 gadus bērni pa lielam tiek radīti "izklaidei" (tie nav vitāla nepieciešamība sabiedrībā, kā tas bija laikos kad sētā vajadzēja jauno darba spēku utt). Un šī jaunā paaudze ne tikai pārapdzīvo zemi, bet ir izaudzināta par tīrāko patērētājsabiedrību. Tad nu redz - kāpēc lai es tagad rautos pēc pēcnācējiem? Kāds varētu būt viņu pienesums (globāli) ? vUn kāda dzīve viņus sagaida? :)