The Secret of Kells
03.03.2010
9. gadsimtā īru mūki pārrakstīja un ilustrēja Jauno Derību tā, ka vēl mūsdienās šis darbs liek brīnīties par cilvēka spējām. Līdz mūsdienām saglabājies rokrakstu mākslas lielākais „dārgums”, saukts par Ķeltu grāmatu, vēl joprojām spēj iedvesmot. Par grāmatas tapšanas gaitu Toms Mūrs (Tomm Moore) uzņēmis animācijas filmu „The Secret of Kells”.
Šī multfilma neatstās vienaldzīgu nevienu zīmētās animācijas cienītāju. Laikā, kad digitālās iespējas ir visvarenas, šāda dabiska un nepiespiesta zīmējuma parādīšanās liek elpai aizrauties. Saskatāmās jūgendstila dekorativitātes un japāņu mākslas iedvesmas tikai un vienīgi pastiprina filmiņas māksliniecisko kvalitāti, tāpēc jāpiekrīt vien ir tiem ārzemju filmu kritiķiem, kuri apgalvo, ka šī ir vislabākā ar roku zīmētā animācijas filma mūslaikos.
Stāsta pamatā ir divpadsmitgadīgā Brendona piedzīvojumi. Viņš dzīvo pie sava tēvoča un kopā ar mūkiem piedalās gan ciematiņa mūra celtniecībā, gan aizraujas ar grāmatu pārrakstīšanu un ilustrēšanu. Vikingu uzbrukumu draudi Brendona tēvoci spiež atteikties no ierastajām mūku nodarbēm un liek pastiprināti pievērsties apmetnes nocietināšanai. Tomēr Brendons vairāk aizraujas ar fantazēšanu un iztēli, īpaši, kad padzird par brāli Eidanu, kurš raksta Visu Grāmatu Grāmatu. Un, protams, ka visskaistākie un bīstamākie piedzīvojumi sākas tad, kad brālis Eidans ierodas ķeltu ciematiņā, bēgdams no vikingu vajātājiem.
Lai gan sižeta pamatā ir reāls notikums 9. gadsimtā, kad mūki veica šo grāmatas radīšanu, tad jāsaka, ka multfilma iezīmē arī citas idejiskās šķautnes, atklājot ne tikai reālo notikumu interpretējumu, bet sniedzot ieskatu cilvēka būtībā kā tādā. Ar Brendona tēla starpniecību tiek uzsvērta cilvēkā iemītošā ticība. Sērens Kirkegors teicis, ka ticēt nozīmē attiekties no sapratnes. Realitāti var pārvarēt vien tad, ja iedarbina iztēli un fantāziju. To dara arī mazais Brendons – viņš spēj iztēloties, spēj radīt, un viņš tic tam, ko viņš dara. Savā ziņā var domāt, ka tas ir nedaudz didaktiski – likt ticēt grāmatai vai grāmatām vispār, bet multfilma neuzspiež didaktiku, netiek arī vēstīts, kas tā ir par grāmatu, ko brālim Eidanam nepieciešams pabeigt. Galvenais uzsvars ir uz to, ka grāmata ir līdzeklis ikdienas bagātināšanai un spējai tajā iekausēt tagadni nākotnes vārdā.
Multfilmas kā tādas droši vien ir vēl viens labs veids, kā trenēt iztēli. Iztēles neierobežotās iespējas ļauj izciliem režisoriem radīt izcilas filmas. „The Secret of Kells” tam ir lielisks pierādījums. Skatoties iesaku pievērst uzmanību dramatiskās apokalipses ainas attēlei un brīnišķīgi jaukajai, baltajai kaķenei Pangur Ban, kura savu vārdu ieguvusi pateicoties kādam visduslaiku dzejolim, kuru mūks sacerējis par godu savam kaķim. Un izbaudiet Bruno Kulē (Bruno Coulais) mūziku.
iesaka
--reklāma--