Rolanda Emeriha filmas
06.08.2010
Viens no prasīgākajiem kino žanriem ir katastrofu filmas.
Tajās ir jāiegulda liela nauda un laiks pie detaļu noslīpēšanas. Iepriekšējo rakstu laikā iespējams esmu atstājis iespaidu kā liels šausmu žanra cienītājs. Lielā mērā tā tas arī ir, bet tik pat tuvs man ir arī katastrofu kino. Manuprāt uz pārējo fona diezgan ievērojami izceļas filmas Diena pēc rītdienas un 2012. Zemāk par to, kāpēc man tā šķiet.
Jāizceļ, ka abu filmu “tēvs” ir vāciešu meistars Rolands Emerihs. Viņa vizītkarte ir totāls grautiņš uz ekrāna un abās filmās tas lieliski izpaužas. Var daļēji piekrist kritiķu teiktajam par to, ka galvenie varoņi ir pārāk klišejiski un paredzami, bet tas šajā gadījumā nav būtiski. Kāpēc? Komēdijās mēs gribam izsmieties, šausmu filmās pabaidīties, bet katastrofu filmās galvenais ir vēriens. Emeriha priekšā var novilkt cepuri, jo viņa filmas paceļas virs pārējām ar savu grandiozitāti un detaļām. Mums netiek piedāvāta vienkārši katastrofa, mums tiek pasniegta praktiski totāla iznīcība visās detaļās. Tādas filmas kā Viesulis un Totālā vētra to nespēj piedāvāt. Emerihs ļoti lielu uzmanību pievērš tieši sīkumiem un ļoti prasmīgi kombinē filmēto uz zaļā ekrāna ar datorgrafiku. Piemēram, 2012 liela daļa no mašīnām, kuras lido pa gaisu to tiešām dara, tikai uz zaļā fona. Saskatīt atšķirību ar pilnīgu grafiku praktiski nav iespējams. Losandželosas pazušana okeānā ir neaizmirstami kadri (zinātnieki uzskata, ka agri vai vēlu tas tiešām notiks). Tas pats attiecas arī uz Diena pēc rītdienas, kurā redzējām tornado (pat vairākus, kā atceramies!) Losandželosas pašā centrā un aizsnigušu Ņujorku. Uz kaut ko tādu spējīgs ir tikai Emerihs!
Savulaik Emerihs saņēma kritiku par vēsturisku un zinātnisku faktu sagrozīšanu. Pēc šādiem pārmetumiem viņš bija ļoti kodolīgs: “Es neesmu zinātnieks, es taisu filmas”. Tagad citi var mest viņam izaicinājumu un mēģināt uzņemt kaut ko grandiozāku, bet tas jau būtu no sērijas “neiespējamā misija”. Tā vien šķiet, ka viņu var pārspēt tikai viņš pats. Uz to arī paļausimies.
Un kādas ir jūsu iecienītākās katastrofu filmas?
