Burlesque undressed
04.12.2010
Šo dokumentāli izklaidējošo filmu apmeklēju tīri aiz ziņkārības, jo tā solīja ne tikai ieskatu žanrā, bet arī spilgtu izklaidi ar dzīvo uzstāšanos. Jāsaka šis temats man ir pilnīgi svešs, tādēļ nevaru komentēt neko par to vai filma atklāja kaut ko jaunu par šo žanru un tiešām bija ieskats burleskas mākslas sirdī (lai gan es domāju, ka nebiju tāds vienīgais, jo aiz manis sēdēja pieaugušie, kas bija paņēmuši līdz ap 6 gadu vecu bērnu (!!)), bet dažas asociācijas pie sevis piefiksēju:
Skatoties Imodestijas un citu zvaigžņu uzstāšanos pārsteidza, ka stāts nav par playboy stilā veidotu sieviešu ķermeņu eksponēšanu, bet gan par sievieti, kas tiek pasniegta kā neaizskarama dieviete, tīra fantāzija un ķermenis ir tikai viņas ķircināšanas ierocis un jāatzīst arī spēcīgs – ar vislielākajām ovācijām tika sagaidīta krūšturu novilkšana vai kādas citas pikantērijas. Bet kā atzina meitenes, tad tam ir diezgan striktas robežas, jo uzsvars ir uz sievietes sweetness parādīšana nevis agresivitāti, kas ir atklāti izaicinoša.
Faktiski tas, kas var notikt uz skatuves, acīmredzot tam nav nekādu strikti definētu robežu tematiskā ziņā – tika teikts, ka iedvesmas objekts var būt jebkas, kas var pārvērsties pārspīlētā glamūrā un kļūt izklaidējošs. Līdz ar to fascinēja visi tie glamūrīgie tērpi un aksesuāri (ne velti Imodestija teica, ka viena 10 min iznāciena sagatavošana var ilgt gadu). Tas, kā sieviete pavedinoši draiskojas milzīga izmēra šampanieša glāzē, tas ir vienkārši jāredz. Taču interesanti, ka blakus šim ārējam, ārkārtīgi būtiska lieta šajā art of teasing ir tieši ķermeņa valodai, it īpaši mīmikai – skatoties Imodestijā, man liekas tas ir vienkārši perfekti nostrādāts.
Par tā sauktajām old legends – kaut kā man likās, ka šeit kaut kādas robežas ir pārkāptas, atbalstu nepalikšanu par vecmāmiņu, bet nu.. bet tas jau laikam iederas īsti burleskas garā.
Nu ko šī laikam ir tāda pamatīga iesildīšanās, lai sagaidītu Burlesque ar Šēru un Agileru, lai gan šo filmu kritiķi pamatīgi peļ.
