Never Let Me Go
03.02.2011
Man patīk kino, bet man nepatīk īpaši ķidāt filmas un meklēt tajās trūkumus,jo, manuprāt, filmas ir domātas, lai uz tām skatītos kopumā, kā mākslas darbu. Un par šo filmu man gribas izteikties, jo tā ir viena no tām filmām, kuras atstāj spēcīgu emocionālu pēcgaršu.
Sāksim ar nelielu sižeta aprakstu. Filma ir par cilvēkiem, kuri izaugot kļūst par orgānu donoriem. Viņi tiek uzturēti perfektā kārtībā-perfekts režīms, veselīgs uzturs, daudz sporta.Tiek darīts viss, lai viņi uzaugtu veseli.Kad viņiem ir 18, viņi pamet iestādi un gaida, kad varēs sākt savus ziedojumus. Filma koncentrējas uz 3 donoru dzīves ritējumu, parādot kādas emocionālās un ikdienas grūtības viņiem ir jāpārvar.
Sižets plūst uz priekšu, ar laiku atklājot arvien vairāk, ļaujot pieķerties tēliem,daļēji arī pateicoties lieliskajai aktierspēlei no Kerijas Muliganas ("An Education), Keiras Naitlijas ("Atonement") un Endrjū Gārfīlda ("The Social Network"). Filma paķer ļoti daudz emocionālā ziņā, liek apdomāt cilvēku morālās un ētiskās vērtības.Un liela bauda ir mūzikas un vizuālajā ziņā. Atzīmi es nelikšu, bet ieteikšu noskatīties visiem, kas vēlas estētisku baudījumu un emocionālu pārdzīvojumu.
Un citāts pārdomām:
"What I'm not sure about, is if our lives have been so different from the lives of the people we save. We all complete. Maybe none of us really understand what we've lived through, or feel we've had enough time. "
