American History X
19.06.2011
Šai filmai gāju ar lielu līkumu, zināju, ka tā ir pasaulē atzīta un ierindojas kā viena no visu laiku labākajām. Taču temats man nelikās simpātisks, nomācošs, drīzāk izvēlētos filmu, kurai ar reālo dzīvi maz sakara, jo kino būtība priekš manis jau tomēr lielākoties ir fantāziju pasaule un ļaut tur padzīvoties kādu laiku. Tomēr treileris solīja kaut ko cilvēcīgu un uzrunājošu un kino to ļoti labi māk pasniegt, tāpēc es piekritu, bet diez vai es sestdienas vakarā biju gaidījis, ka es parakstos uz kaut ko tādu.
Negribu pieskarties šīs filmas moralizējošajam tematam par pret-rasismu un visādiem citādiem pret-, par ko šī filma runā, jo man tur nav ko piebilst, tas ir saprotams un man nav nekad bijušas pārdomas šajā jautājumā. Šai filmai īstenībā ir daudz dziļāks izglītojošs raksturs – ļaut padomāt par to kur var transformēties cilvēku dusmas, neapmierinātība ar dzīvi, tai skaitā jebkurā laikā un vietā (liekas Latvijā tas sāk jau mazliet atkāpties??). Tāpēc tiks precīzs bija jautājums, kas tika uzdots šajā kontekstā – ko tu esi darījis, lai kaut ko mainītu, nevajag jau uzreiz globāli, bet savā dzīvē.
Un šie temati tika iztirzāti tā, ka visas iekšas rāva laukā (īpaši dažas epizodes) – dažbrīd gribējās izslēgt, bet filma bija gudri veidota tā, ka tā nebija lineāra, viss baisais mijās ar atbildēm un saprašanu, kāpēc tā notika, kas ļāva ievilkt elpu un turēties pie pārliecības, ka šis bija režisoram tikai vajadzīgs, lai iedotu pamatu padomāt nopietni. Dialogi bija tik perfekti nostrādāti, ka likās šī nav mākslas filma, bet kāds dokumentālais kino un viss tas notiek pa īstam, un tieši tāpēc šī ir viena no emocionālākajām filmām, ko jebkad esmu redzējis. Jebkurā gadījumā nenožēloju, ka to noskatījos, jo ja kino iedod pārdzīvojumu, kas nav pretīgs, kā tas citreiz notiek, ja grib šokēt, bet vērš tavu skatienu uz priekšu domāšanā, tad esmu ar mieru uz šādām filmām.
Bravo Nortonam – te bija vairāk pelnīts kā tikai Oskara nominācija.
