Samainīti vietām.
06.09.2011
Ar šo filmu ir beidzies trakais šīs vasaras sezonas R rated komēdiju maratons. Uzsākās tas ar Paģiras 2, turpinājumā Neciešamie bosi, Līgavas māsas, Sliktā skolotāju un nu arī Samainīti vietām. Jāizceļ, ka arī Izdevīgi draugi ir piešķirts R reitings, bet citu iemeslu dēļ, tāpēc kopējā katlā to negribētos likt. Visas sākumā minētās filmas, izņemot Samainīti vietām, pasaulē guvušas izcilus panākumus un būs interesanti pavērot kādu efektu tas atstās uz Holivudu. Proti, vai arī nākamgad mūs sagaida kas līdzīgs, bet šoreiz jau apzināti, nevis sakritības pēc. Kāda tad īsti bija Samainīti vietām uz pārējo fona? Uzreiz jāsaka, ka minētajam maratonam ir pielikts pamatīgs punkts! Reti, kad gadās tāda situācija, kad es uz konkrētu filmu negribētu vest kādu no mazajiem radiniekiem. Šis ir tas gadījums. Lamas un seksuāli atklātas ainas šeit šķiet ir vairāk kā pārējās četrās filmās kopā ņemtās. Tāpēc arī subtitle ieliku šo rindiņu par kārtīgu hard core, nasty komēdiju.
Bet ne jau viss šajā filmā bija tikai rupjības un plikumi (starp citu, ir jāapsveic Džeisonu Beitmenu, kurš pamanījies šovasar tikt divos R rated projektos). Filmā ir arī sava morāle. Protams, katrs uz to skatās savādāk. Kādam šķiet, ka šādā filmā morāle ir iekļauta tikai ķeksīša pēc. Cits atkal uzskata, ka morāle un jēga vispār nav nepieciešama. Domas dalās. Taču tas, ko redzēju es, ir stāsts par diviem draugiem, kuri piekopj ļoti dažādus dzīves stilus un filmas gaitā nonāk pie ļoti dažādām atziņām. To izdarīt, protams, ļauj samainīšanās vietām.
Kā jau vēsta filmas anotācija, Deivs ir veiksmīgs jurists un ģimenes cilvēks, kuram sava dzīve ir pieriebusies. Vismaz viņam tā šķiet. Savukārt Mičs ir bezrūpīgs vecpuisis, kuram viņam dzīve pilnībā apmierina. Arī viņam tā tikai šķiet. Samainoties vietām, viņi abi pakāpeniski nonāk pie ļoti atšķirīgām atziņām. Deivs saprot, ka viņa dzīve ir praktiski ideāla un viņš neko nemaz nevēlas mainīt, bet Mičs nonāk pie pavisam pretēja secinājumu.
Tātad morāle ir pavisam vienkārša, proti, katram no mums ir jācenšas paskatīties uz sevi no malas un iztēloties sevi kāda cita ādā. Tā mēs varam saprast vai mūsu dzīvē kaut kas būtu jāmaina vai arī tā mūs patiesībā pilnībā apmierina. Tas stāsta arī par to, ka ir cilvēki, kuri sasniedzot daudz, turpina strādāt, jo vienkārši neprot apstāties. Kā jau iepriekš minēju, katrs uz šādas morāles esamību tik rupjā un piedauzīgā filmā skatīsies savādāk. Taču nevar noliegt, ka šī jēga filmā ir ieslēgta.
Kopumā var teikt, ka šī ir ļoti piedauzīga un rupja komēdija, kuru skatoties brīžiem nevar saprast-ir jāmulst vai jāsmejas. Manā gadījumā auditorija no visas sirds smējās, to arī iesaku darīt citiem. Filma sniedz arī dažas interesantas atziņas un zināmā mērā ir pat ļoti sirsnīga un cilvēcīga.
