Trakā, dullā mīlestība.
18.09.2011
Pēc Samainīti vietām noskatīšanās pārsteidzīgi paziņoju, ka šī gada R rated komēdiju maratons ir beidzies. Biju palaidis garām, ka vēl pāris šādas kategorijas filmas vēl ir priekšā. Taču šajā gadījumā ne tas ir būtiski. Būtiski ir tas, ka pa starpu visām šīm trakajām, rupjajām, nepiedienīgajām, bet vienlaikus arī smieklīgajām filmām, ir sanācis noskatīties arī kaut ko savādāku. Trakā, dullā mīlestība ļauj iegremdēties pavisam citā pasaulē. Vismaz šķietami daudz patiesākā, reālākā un izjustākā pasaulē. Turklāt darot to kopā ar vienkārši fenomenālu aktieru komandu. Tagad par visu pēc kārtas.
Stāsts sākotnēji šķiet samērā banāls. Precējies pāris pavadījis kopā jau tik ilgu laiku, ka viens otram ir kļuvuši, ja ne gluži apnicīgi, tad vismaz vienaldzīgi. Problēma samilzt un noved pie šķiršanās. Pirmās emocijas ir no sērijas „lai nu tā būtu”, „man patiesībā vienalga” utt. Taču vēlāk izrādās, ka situācija nav tik viennozīmīga. Šajā gadījumā šķiršanās pamudinājums ir tas, ka Emīlija (Džuliana Mūra) ir krāpusi savu vīru Kelu (Stīvs Kerels). Kels pēc šķiršanās sāk apmeklēt kādu klubu, pamatā, lai aizmirstos atšķaidīta dzērveņu šņabja sabiedrībā. Taču vienlaikus viņš arī skaļi pauž savas bēdas, ko piefiksē brunču mednieks Džeikobs (Raiens Goslings). Viņš nolemj Kelam sniegt palīdzīgu roku un padarīt viņu par īstu sieviešu magnētu. Šis gājiens izdodas un Kelam tiešām sāk copēt Džeikoba līmenī. Pašam Džeikobam tajā pašā laikā rodas citas dabas problēmas, proti, viņš negaidīti iemīlas kādā jaunā juristē un pamazām sāk saprast, ka tieši Kels ar savu monogāmo attiecību dzīvi ir īstais paraugmodelis. Savukārt Kels ātri vien saprot, ka bez savas sievas nevar... Taču tālāk situācija kļūst vēl sarežģītāka un tieši tālākajos notikumos parādās filmas pacelšanās virs vidējā žanra līmeņa. Šeit gan es vairāk neko stāstīt nevaru, jo tā jau būtu elementāra spoilerošana. Vienīgi varu minēt, ka neko tādu nebiju paredzējis, tādējādi sagādātais tvists bija ļoti patīkams pārsteigums.
Sākumā minēju filmas fenomenālo aktieru sastāvu. Ar vārdu „fenomenālo” es nedomāju tikai pašu aktieru sastāvu, bet arī to iederēšanos konkrētajā filmā. Stīvs Karels vienkārši izcili iemieso šķietami normālu, bet tajā pašā laikā bezcerīgu un neveiklu varoni (līdzīgi kā seriālā Ofiss un filmā Dan in real life). Raiens Goslings teicami iznesa savu donžuāna-mentora lomu, bet Emma Stouna... Nu tā ir meitene ar rozīnīti! Un tāda viņa ir arī šajā filmā. Un, protams, arī pārējie. Runājot par šī gada filmām, šo noteikti var saukt par vieno labākajām tieši aktieru iederēšanās ziņā.
Kopumā var teikt, ka Trakā, dullā mīlestība ir tiešām lieliska filma. Romantika, komēdija un drāma savijas kopā tik dabīgi un nepiespiesti-lielisks žanra paraugs. Aktieru tēlojums ir tik ticams un pārliecinošs, ka kļūst ļoti viegli nodibināt saikni ar galvenajiem varoņiem. Just tiem līdzi. Noteikti iesakāma filma un, manuprāt, lielisks plašas auditorijas komēdijas paraugs.
