Nolaupīšana.
24.09.2011
Šobrīd Latvijā skatāmi praktiski tikai divi trilleri-Kolumbiana un Nolaupīšana. Nolēmu noskatīties tieši Nolaupīšana, jo jāatzīstas, ka arī man interesē uz ko (ne)spējīgs ir Teilors Loutners ārpus Krēslas pasakas (lai arī pati Krēsla, maigi izsakoties, nav manā gaumē). Nevarētu gan teikt, ka tieši dēļ tā gāju uz kino, bet palaist garām šo faktu arī pagrūti.
Šī ir viena no retajām reizēm, kad paļāvos uz filmas treileri. Neko daudz par šo darbu nezināju un pēc treilera noskatīšanās tā to arī atstāju, ļaujot visas nepieciešamās atbildes sniegt pašai filmai. Loutnera atveidotais varonis Neitans ir šķietami vienkāršs vidusskolnieks, taču viņam pašam tā nešķiet, jo regulāri naktīs redz jocīgus sapņus/murgus. Viņš arī nejūtas iederīgs savā dzīvē. Taču tad nāk lielais pavērsiena punkts, proti, strādājot pie skolā nepieciešama projekta, viņš pazudušo personu mājas lapā nejauši uziet savu bērnības bildi un tajā brīdī notikumi jau sāk uzņemt straujākus apgriezienus. Un godīgi sakot no šī brīža es nezinu, cik daudz var stāstīt un cik nevar. Filmā ātri vien parādās vesela sērija ar jauniem personāžiem un uz kādu brīdi iestājas diezgan pamatīgs haoss. Burtiski dažu mirkļu laikā uz Neitana pēdām nonāk vairāki bruņoti grupējumi un viņš gluži vienkārši laižas ko kājas nes (nu jā, vēl tāds sīkums, ka tiek novākti viņa viltus vecāki). Kur ir problēma? Problēma ir tā, ka viss notiek pārāk strauji un vienkārši. Prasītos nedaudz advancētāka un izvērstāka pāreja no vienas notikumu virknes uz otru. Sajūta tāda, ka filmas veidotāji paši vien nespēja sagaidīt, kad varēs pāriet uz pakaļdzīšanās ainām, tāpēc uz tām praktiski pārlec.
Iedziļināties vēl vairāk sižeta sīkumos īsti nav jēgas, jo tad man nāktos sižetu atstāstīt pilnībā! Tieši tā, jo šajā gadījumā filmas sižetu varētu izstāstīt burtiski dažos teikumos, vienlaikus nepalaižot garām nevienu būtisku niansi. Tas, protams, ne par ko labu neliecina. Sākumā minēju, ka uzticējos filmas treileriem un tagad nākas secināt, ka treileris ir diezgan mānīgs. Biju gaidījis pamatīgu, notikumus šķetinošu, trilleri (jo pamats, lai tādu izveidot bija ļoti labs), bet reāli nācās samierināties ar to, ka skatītājam viss tiek uzlikts kā uz paplātes jau līdz filmas vidum. OK, to mēs varētu arī piedot, jo varbūt tieši tāda arī bija sākotnējā iecere. Vismaz filmas action daļa bija pietiekami skatāma, ar dažām efektīvām cīņu ainām.
Beigās varam arī pievērsties sākumā aizkārtajai Loutnera tēmai... Krēslas faniem patiks! Negribu būt skarbs, bet tik plakanu emociju attēlojumu laikam varētu piedot tikai viņi. Daudz, daudz vēl jāstrādā, lai kļūtu par tiešām labu (pat ne izcilu) aktieri. Varbūt te var vainot arī scenāriju, jo Neitana uzvedība pēc patiesības uzzināšanas nešķita pārāk atbilstoša-tā bija vēsa. Galu galā tie taču ir un paliek cilvēki, kuri viņu uzaudzināja kā savu dēlu!
Taču viss iepriekš minētais pavisam noteikti nav aicinājums filmu neskatīties. Jā, tas nav ļoti izdevies trilleris, bet kopiespaids nav nemaz slikts. Vieglam darbdienas vakara noslēgumam, draugu lokā šī ir pat ļoti laba izvēle.
