Dusošā skaistule.
13.11.2011
Pirms stāstu kaut ko sīkāk par pašu filmu, jāsniedz ieskats dažos blakus apstākļos, kuri noteikti varēja ietekmēt arī kopējo iespaidu.Sleeping beauty manā redzes lokā nokļuva pateicoties Emīlijas Brovningas faktoram. Jau kādu laiku šī jaunā austrāliešu aktrise atrodasmanā favorītu lokā (ne tikai starp jaunajām, bet arī visā kopumā). Problēma ir tā, ka viņa lomās parādas salīdzinoši reti. Pēc šogad iznākušajām Sucker punch un Sleeping beauty, nākamais darbs ar viņas dalību paredzēts tikai uz 2013. gadu (iepriekšējais bija 2009. gadā).Tātad bieži viņu uz lielajiem ekrāniem redzēt nevar, attiecīgi jāizmanto katra radusies iespēja. Arī tad, ja tas ir neatkarīgais, indy, autora kino utt. (kā nu mēs to mēdzam saukt ne Holivudas kino).
Taču Sleeping beauty es centos pieiet maksimāli objektīvi, aizmirstot par to, ko šeit iepriekš esmu minējis. Uzreiz pateikšu pēc kā man izskatās filmas kopbilde. Tā man atgādina mājas celšanas procesu. Katrai kvalitatīvai mājai pamatā ir? Tieši tā, jau minētie pamati :) Kad ir iegūti šie pamati, var jau domāt par pirmā stāva būvniecību, par otrā stāva būvniecību utt. Un pēc tam, protams, var jau labiekārtot pēc saviem ieskatiem tā, lai patiktu pašamun arī ciemiņi skatītos ar interesi un pozitīvu skaudību. Sleeping beauty veidotāji ar šo pirmo posmu ir tikuši galā teicami un filmai izveidojuši ļoti solīdus pamatus. Teicama galvenās lomas atveidotāja, filmas nosaukums (kur daudziem uzreiz rodas asociācijas ar labi zināmo pasaku), intriģējošs filmas apraksts un vēlāk arī publicitāte no Kannu kino festivāla (pēc tā, kaut kādu iemeslu dēļ filma ieguva skandalozu slavu). Viss liecināja pat to, ka filmai ir jābūt mazākajā mērā vismaz ļoti labai. Taču te seko zināma vilšanās, jo Džūlija Lī praktiski ir apstājusies pie pamatu izveidošanas un nav izmantojusi iespējas, kurām labu augsni jau pati bija radījusi. Un, ja uz labiem pamatiem nav pašas mājas, arī pašiem pamatiem vairs nav lielas nozīmes... Filma ir gausa, virspusēja un sižets praktiksi ne ar ko nespēj pārsteigt. Ir reizes, kad tu spēj praktiksi perfekti paredzēt visus gaidāmos sižeta pavērsienus, bet ir reizes, kad tu pats neapzināti prātā radi interesantus tvistus (pavērsienus), kurus uz ekrāna tā arī neieraugi. Un šis ir otrais variants. Attiecīgi pēc filmas noskatīšanās rodas tikai viens liels jautājums-KĀPĒC? Un sliktākais ir tas, ka nerodas ne mazākā vēlēšanās šo jautājumu pašam atbildēt (meklēt atbildi), jo tas vienkārši nešķiet tā vērts. Filma beidzas tā arī nesākoties...
Kopumā varu teikt, ka savu mērķi esmu sasniedzis-man bija iespēja pusotru stundu vērot sev iecienītu aktrisi uz lielā ekrāna, taču pati filma nesagādāja cerēto baudījumu. Tas viss, protams, varētu būt izskaidrojams ar to, ka filma ir Džūlijas Lī debija režisores krēslā, bet tas nevar būt attaisnojums. Ar lielām grūtībām ielieku ieskaitīts par mēģinājumu, bet ir ļoti pamatīgi jāpiedomā, pirms ķerties pie nākamā darba.
