Kotletes
26.10.2009
Nu ko. Saņēmos arī es, ko uzrakstīt. Neuzskatu, ka šī filma/multene ir tik īpaša vai es par kaut ko baigi tajā pavilkos, bet ar kaut ko ir jāsāk.
Gāju uz filmu, jo pārējās visas bija jau redzētas un svētdienas vakaram likās, ka būs ok. Un bija jau ar laikam ok, jo mazie skatītāji, kas zālē bija vairākums, multenīti skatījās smiedamies un nedīdījās, raustot pieaugušos ar jautājumiem: „kad beigsies?! ” utt.. Tieši otrādi, skatījās ar lielu aizrautību. Kāpēc laikam ok? Jo mani kaut kas nepārliecināja. Varbūt esmu pārāk pieaugusi, un nenāk smiekli par muļķīgiem jokiem, meklēju visam kādu pamatojumu utt. Bet uzskatu, ka manam viedoklim nav nekādas nozīmes. Ka ,manuprāt, laba multenīte, kuras auditorija ir mazie skatītāji, ir tāda, kuru par labu esam novērtē tieši mazie skatītāji, nevis kādi kino kritiķi vai tāds pieaugušais kā es. Savu bērnu noteikti aizvestu uz šo multenīti , jo bija arī, protams, dažādas atziņas un lietas, ko pamācīties no varoņu kļūdām. Un tās bija parādītas ar skaistām krāsām un pozitīvām lietām.
