Bēgšana debesīs
30.01.2010
Kā labu filmu nepadarīt par tizlu, romantisku neko? To vislabāk mācīties no režisora Džeisona Reitmana (Jason Reitman). Viņa jaunākais garadarbs ir filma Augstu gaisā (Up in the air, 2009) ar Džordžu Klūniju (George Clooney) galvenajā lomā. Romantiskai drāmai sākotnēji tik līdzīgais sižets attīstās pavisam citā gultnē. Liekas, režisors gribējis pateikt – katram sava vieta šai pasaulē un, ja tai vēl ir iespējams piešķirt dziļāku jēgu, tad ir skaidrs, ka vieta ir īstā.
Vīrietis, kurš lielāko laiku pavada lidmašīnās, lidostās viesnīcās un atlaižot svešus cilvēkus no darba neliekas esam kāds ideāls. Visa viņa dzīve satilpst vienā ērtā čemodāniņā uz ritenīšiem. (Tik paklausīgu čemodāniņu var tikai vēlēties!) Viņš zina, kur, kas un kā ir vieglā, ātrāk un ērtāk izdarāms, lai lidojums būtu patīkams un bez aizķeršanās. Visnožēlojamākais laiks viņam šķiet tās četrdesmit ar astīti dienas gadā, kuras viņš pavada savās mājas sēžot un nekur nedodoties.
Tā ir tik droša un necaursitama kapsula, kurā Raians Binghams ir sevi iekapsulējis, ka, liekas, pats mazākais satricinājums tajā radīs plaisas. Kad viņa darba vietā kāda jauna, tikko dzīvi iesākusi skuķe grib veikt reformas, atņemot Raianam iespēju lidot, viņa kapsula sāk plaisāt. Viņš to, protams, neatzīst, bet sajūt, ka paša radītā dzīves filozofija drīz var izrādīties nekam nederīga.
Viņš uzskata, ka tādā dzīvē kā viņam pastāvīgas attiecības ar sievieti nav vajadzīgas. Viņš ir attālinājies no ģimenes, no ikdienas problēmām, no realitātes. Augstu gaisā – tur nav māsu, kuru vīri jāmierina, tur skaistas stjuartes pienes dzērienu, tur viss ir viegli. Augstu gaisā – tas ir atrasties kaut kur ārpus reālās dzīves. Nolido 10 000 jūdzes un esi viens no tiem retajiem, kurš var sēdēt kopā ar lidmašīnas pilotu un sarunāties par pēdējiem niekiem, esi viens no tiem retajiem, kurš patiešām var justies rets un īpašs. Bet tā ir ilūzija. Ilūzija, ka tas ir normāli un pilnīgi dabiski. Par to pārliecinās arī Raians. Atliek tikai savā dzīvē ielaist sievietes.
Augstu gaisā – tā ir arī metafora Raiana dzīves filozofijai. Viņa teorija ir tikpat „teorētiska” (ja vien teorija var būt vēl teorētiskāka nekā tā jau ir) kā Natālijas (Anna Kendrick) virtuālā no-darba-atlaišanas ideja. Lai to īstenotu, Raians ieved Natāliju īstajā viņu darba realitātē. Natālija atklāj, ko nozīmē atlaist cilvēku no darba virtuāli – tas ir tāpat, kā saņemt īsziņu no mīļotā cilvēka ar tekstu – es tevi pametu. Raians arī spiests palūkoties uz savu dzīvi no cita leņķa. Ja nebūs mūžīgo lidojumu, viņa dzīves izpratnei nebūs nekāda pamata. Viņš pieļauj domu par iespējamām attiecībām ar Aleksu (Vera Farminga). Tomēr atkal iedarbojas metafora ‘augstu gaisā’ – tur iepazītie cilvēki ir tikpat iluzori savā patiesumā kā mākoņi, ja rodas doma tiem pieskarties.
Bet ko patiesībā filma rāda? Holivuda pamazām skatītājos visā pasaulē dēsta jaunu ideoloģiju – kur nu vairs ar brīvām un bezsaistību attiecībām. Visi meklē sev otras pusītes, precas vai vismaz cenšas to izdarīt. Jaunības kults ir palicis pagātnē. Līdzīgi kā vairākās filmās iepriekš (Nights in Rodanthe, Women, It’s complicated u.c.) Holivuda pamazām atkāpjas no amerikāniskā pīrāga cepšanas, cenšoties mainīt tik ilgi veidoto priekšstatu, ka pasaule pieder jaunajiem un skaistajiem. Izrādās, ka kaut kur pasaulē mīt arī cilvēki pusmūžā, kuri jūt, mīl, pārdzīvo un nav pataisīti par plastmasa lellēm, cenšoties atgriezties jaunībā. Dž. Reitmans arī šajā filmā rāda vīrieti pēc četrdesmit – gudru, pievilcīgu, veiksmīgu karjeristu. Uzreiz ir skaidrs, kāpēc ilgstoši Džordžs Klūnijs atrodas iekārojamāko vīriešu sarakstos. Viņš ar lomām šādās filmās ir radījis ilūziju, ka ir tieši tāds pats, kādi ir viņa radītie tēli, īpaši Raians. Asociācijas ar filmu un realitāti nepamet. Raians tiek rādīts trakoti pievilcīgs, it kā nebūtu neko zaudējis no jaunības skaistuma, šaubīgs un aizrautīgs kā bērns vai pusaudzis un tik gudrs, it kā viņam būtu simts gadu. Tāds „labo” īpašību apvienojums nevar atstāt vienaldzīgu nevienu sievieškārtas skatītāju. Ilūzija ar kārtējo ‘augstu gaisā’ slēpto nozīmi, kas rodas tādēļ, ka ir jūtams, cik dabiski Dž. Klūnijs šajā lomā ir iejuties. Nekādas spriedzes, atklātas tēlošanas – profesionāla aktiera profesionāls darbs.
Bez tam krīzes pārņemtajai pasaulei droši vien nebūs svešs no darba atlaišanas fenomens. Un arī šeit ilūzijas. Cik var, jūs nodomāsit, bet tiešām – ar ko gan nodarbojas Raians Binghams? Ar ilūziju sēšanu cilvēkos, kuriem sagrūst pamati zem kājām. Un izrādās, ka cilvēki tic iluzorām iedomu ainām, tikai jābūt spēcīgam iluzionistam. Raians tāds ir. Tāpēc viņa tēlā saglabājas līdzsvars starp it kā neģēlīga darba darītāju un pievilcīgu personību.
Galu galā sanāk, ka filozofijām ir pamats būt noturīgām un nesabrukt pie pirmajiem satricinājumiem. Nez vai Raians vēl kādreiz pieļaus domu, ka viņš dzīvo pēc nepareiziem uzskatiem. To lieliski ilustrē filmas beigu aina ar rokas atraušanu no brīnišķīgā čemodāniņa. Raians atraujas no zemes dzīves pilnībā. Lai kā cilvēki vēlas viņu piemērot realitātei, sanāk otrādi. Raians palēnām ievelk savā filozofijā, jo kas labs vienam, nav uzreiz arī labs otram. Tiešām – šķiet, ka Raians ir vienīgais cilvēks, kuram tāda gaisā parautā dzīve ir piemērota. Jo tā ir viņa īstā vieta, vieta, kurā paslēpties no pasaules. Viņa darbs vēl ir vajadzīgs, nekāda virtuālā realitāte to vēl neaizstās, viņš ir prasmīgākais no-darba-atlaidējs, un paradoksālā kārtā viņš ir labs cilvēks. Labie vienmēr tiek tuvāk debesīm. Lai viņiem tur tad arī labi dzīvojas!
