A-komanda
23.06.2010
“Daudz šauj, nevienu nenošauj” - tā savulaik pieteica seriālu A-Komanda, kad tas deviņdesmitajos bija atceļojis uz televīzijas ekrāniem Latvijā.
Pirms pāris gadiem vēl priecājos, ka kādā vācu televīzijas kanālā vēl rādīja šo seriālu. Ar devīzi, kuru minēju raksta sākumā nesen sēdos kinoteātra krēslā un ļāvos piedzīvojumam. Salīdzinot filmu ar seriālu – man radās divējādas jūtas. Šķiet seriāls bija labsirdīgāks, jo parasti tajā tika izšautas neskaitāmas aptveres no autromātiem, taču neviens ļaunais nenomira, bet kārtīgi dabūja pa mizu. Savukārt filmā ļaunie tēli mirst. Priecājos par spraigo sižetu, kurš nelika garlaikoties, ka arī režisora spēju “ienest” seriāla varoņus mūsdienās un tas viņam izdevās varen labi.
Spilgti Hanibāla, Feisa, B.A. un Mērdoka tēli tiek iepazīstinati filmas sākumā. Kaut arī Feisam draud briesmas, viņš gan kavējas atmiņās par labi pavadīto nakti ar kāda korumpēta meksikāņu policista sievu, gan ber jociņus, kad viņam sit pa seju atkritušais likumsargs. Kaut ko tādu biju redzējis arī seriālā. Hanibāls ir neatsverams ar savu cigāru, B.A. galvā vien ir doma par busiņu, bet Mērdoks ar savu jokainumu paspēj pabojāt nervus B.A. , kā viņš to darīja seriālā. Lidojums ar Mērdoka pilotēto helīti filmā ir iemesls B.A. bailēm no lidošanas, lai gan pirms tam B.A. neskaitāmas reizes lecis ar izpletni.
Filmā pārdrošo vienību iegāž kāda operācija, kura notiek īsi pirms dienesta beigām. Pēc šīs pārdrošās misijas, militārā tiesa piespriež puišiem sodu. Un pēc viņu izbēgšanas sākas pakaļdzīšanās un ekšena virpulis. Viņiem uz pēdām min gan ASV armija, kuru iemieso izskatīga leitnante (pie tam viņa ir Feisa bijusī), gan labvēlis, kurš izrādās beigās merkantils ienaidnieks. Turklāt šis pretinieks arī pārstāv valsti un vērpj intrigas, no kurām cieš vīru četrinieks. Šis apspekts būs cieņā skatītājiem, kam patīk sazvērestības. Bet mūsu filmas galvenajiem varoņiem interesē gods un pakāpju atjaunošana.
Lentē netrūkst laba humora un ir daudz sparigu momentu. Gan Vācijā, kur filmas varoņi paspēj palidot ar tanku un veic pārdrošu operāciju Frankfurtes darījumu rajonā. Dramaturģija filmai ir līdzīga kā seriālam, jo arī šeit tapat kā seriālā ar visai interesantiem paņēmieniem filmas varoņi tās katarsē gatavojas pieveikt ienaidnieku. Tomēr viss nenorit kā plānots... Filmas beigas ir jāredz pašam, jo tās dod gan vilšanos, gan cerību.
Laiks, skatoties A-Komandu pagāja ātri, interesanti un smieklīgi. Un beigās jau salīzinājumu ar seriālu kļūst mazāk, kaut arī filmas varoņu dvēseles ir ļoti līdzīgas seriāla tēliem. Protams, A-komanda ir un paliek filma, kurā dominē vīriešu kultūra. Tā ir spēja rīkoties ar stratēģiju, ieroci, helīti, metināmo aparātu un Feisa gadījumā ar sievietēm. Un katram vīrietim ir iespēja identificēties ar kādu no četrinieka – šī jau vairs nav mana, bet gan frāze no Džona Fiskes “Television Culture”, kurā vienā no nodaļām bija stāstīts par seriālu. Tātad seriālu redzējušajiem ir neatsverams pamats salīzināt.
Vērtējums: 10/10
