Plēsoņas
30.07.2010
No pirmās parādīšanās uz ekrāna 1987.gada filmā rafinētie un nežēlīgie cilvēku mednieki jeb Plēsoņas paspējuši pagozēties četrās filmās. Pirmās divas filmas tika atvēlētas tikai viņiem, bet nākamajās divās daļās Plēsoņām pievienojās Svešie. Piektā filma ar šo jauko, kosmisko būtņu piedalīšanos cenšas skatītājam parādīt veco labo Plēsoņu vecajās skaņās. Kaut gan filmā neiztikt bez moderniem specefektiem, tie ir piezemināti, lai radītu tādu noskaņu, kādu redzējām pirmajā sērijā. Tas, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, ir skaidrs gan skatītājam, gan filmas veidotājiem. „Plēsoņas” nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu pārspēt oriģinālu, bet tā ir daudz gudrāka, nekā iesākumā varētu šķist.
Bariņš ar teroristiem, slepkavniekiem, jakudzām un militārajiem kaujiniekiem blandās pa mežu un mēģina saprast, kāda velna pēc viņi nonākuši šajā Dieva pamestajā vietā, kur ik pa brīdim viņus cenšas nogalināt kaut kādas dīvainas būtnes. Kā izrādās, šī vieta tiešām ir(Zemes) Dieva pamesta, jo šoreiz Plēsoņas par savu medību lauku ir izvēlējušies savu planētu. Tāpat kā pirmajā daļā pārējais sižets no šī brīža nav vairs tik svarīgs un gudri un padziļināti dialogi šeit vairs nav vietā, jo ir sākušās medības. Personāžu jeb medījamo cilvēku skaits un dažādība ir pietiekami liela, lai medības būtu ilgas, asiņainas un interesantas.
Lai saprastu, kāpēc nāves ainas brīžiem ir pārspīlētas un brutālas, bet sižets ironisks, svarīgi jau iepriekš zināt, ka filmas producents ir R.Rodrigezs.Pirmo scenārija uzmetumu „Plēsoņu” turpinājumam Rodrigezs uzrakstīja jau 1995.gadā, kad strādāja pie filmas „Desperado”. Finansiālu iemeslu dēļ šie plāni tika atlikti uz veseliem 15 gadiem. Kāda apkopēja šo scenāriju atrada darbinieku tualetēs aizbāztu aiz ūdens bačuka (joks).Jo vairāk filma iet uz beigām, jo vairāk var redzēt Rodrigezsa pirkstu. Viņa rokraksts vislabāk pamanāms epizodē, kurā jakudza ar samuraja zobenu klajā laukā stājas pretī vienam no plēsoņām- burvīgi, pilnīgi ārpus rāmjiem un ellīgi stilīgi.
Runājot par aktieru sastāvu, jāteic, arī tas ir lielisks. Ja par matriksa guru, L.Fišborna un 21.gs. pēdējā īstā mačo, Denija Tjero piedalīšanos „Plēsoņās” nerodas liels pārsteigums, tad oskarotā Adriena Brodija (Oskars par filmu „Pianists”) piedalīšanās viņam neraksturīgā filmā pārsteidz. Vai tiešām viņš būtu nolaidies tik zemu līdz bojeviku līmenim? Nē. Tāpat kā Rodrigezsa gadījumā šī piedalīšanās un visa filma kopumā jāuztver kā kičīgs, nedaudz ironisks, nenopietns, bet ellīgi stilīgs piedzīvojums. Ellīgi stilīgs priekš tiem skatītājiem ar priekšzināšanām, kuri spēj novērtēt nepilnu divu stundu garu, bezjēdzīgu slaktiņu mežā.
Mans vērtējums: 7/10
