Inception
17.08.2010
"Inception" noteikti ir viena no šī gada gaidītākajām un aprunātākajām filmām. Pat pirms tās izrādīšanas plašākai auditorijai filmai jau tika piesolīti Oskari. Kaut gan ne mirkli nešaubījos par Nolana, žilbinošā aktieru sastāva un šī projekta fenomenalitāti, bieži lietotais sauklis:„Šis būs elpu aizraujošs piedzīvojums, kuru jūs nekad nebūsiet piedzīvojuši”, nereti liecina par pilnīgi pretējo.
Doms Kobs ir profesionāls zaglis, kurš specializējies ideju un noslēpumu zagšanā no cilvēku sapņiem. Pēc kādas neveiksmīgas zādzības, Domam tiek piedāvāts izpirkt savu vainu. Tikai šoreiz darba specifika kardināli atšķiras- viņam nevis jānozog ideja, bet tā jāiestāda. Domam ar savu komandu jāiekļūst kāda mirstoša biznesmeņa dēla sapņos un jāpanāk, lai viņam rastos doma iznīcināt sava tēva milzīgo kompāniju. (Anotācija FC un šeit ir nedaudz neprecīza)
Filmu var iedalīt divās daļās. Pirmajā daļā mēs tiekam iepazīstināti ar spēles noteikumiem- kā iespējams ceļot sapņos un kā iespējams no tiem kaut ko nozagt. Domam ir paveicies, ka viņš nav Neo, kuram bija jāsarijas Morfeusa sarkanās tabletes, jāpiedzimst no jauna, jāizpeldas pa gļotām un katru reizi ieejot Matriksā sev pakausī jāiesprauž vads. Domam pietiek vien ar miegazālēm. Sapņus var kontrolēt tikai tas, kurš apzinās, ka sapņo. Sapņotājs var neierobežoti mainīt vidi, bet nespēj mainīt savas emocijas un iekšējos dēmonus, kuri ietekmē notiekošo neatkarīgi no paša arhitekta. Otrajā daļā sākas reāla darbība un ņemšanās pa sapņu pasauli. Gravitāte parādīsies un pazudīs, vilcieni brauks pa lielpilsētas ielām, iedomātas personas mēģinās nogalināt reālās, bet reālās mēģinās iekļūt cilvēka prātā dziļākajos nostūros. Tas viss ir iespējams tikai sapņos...
Visas nianses neatklāšu, lai kādam neizbojāju skatīšanās prieku.
Būs jānopērk cepure, lai novilktu to Nolana priekšā. Komplicētā sapņu pasaule un pārvietošanās pa to ir vienkārši bauda acīm. Pašlaik Nolans ir izteicis nopietnākās pretenzijas uz Oskaru nominācijās labākais scenārijs, specefekti un protams režisors. Ja dažnedažādas brīnumu pasaules mēs esam jau redzējuši, tad "Inception" ir vēl viens trumpis- ļoti labs un sarežģīts scenārijs. Divu ar pus stundu laikā skatītājam būs jāsasprindzina savas pelēkās šūnas, lai spētu izsekot un saprast uz ekrāna notiekošajam. DiKaprio ir savā elementā- neirotisks, mērķtiecīgs, egocentrisks labais tēls ar putniem galvā. Paskatoties atpakaļ uz viņa iepriekšējām filmām, šis raksturojums der gandrīz jebkuram viņa spēlētajam varonim, bet katrā no tiem viņš spējis radīt kaut ko individuālu un neatkārtojamu. Nemāku teikt, vai šis tēlojums bija Oskara cienīgs. Katrā ziņā DiKaprio ap savu varoni radīja spēcīgu gravitācijas centru, ap kuru griezties gan stāstam, gan pārējiem varoņiem. E.Peidža šajā filmā uzņēmusies DiKaprio saprāta balss lomu un tā viņai piestāv itin labi, bet Dž.Gordons-Levits (kurš ļoti atgādināja Dž.Lovu filmā „Artificial Intelligence: AI”) uzņēmies kompanjona lomu, kurš sapņu pasauli pārzin tikpat labi, kā priekšnieks. Runājot par šiem diviem jaunajiem un talantīgajiem aktieriem, novēlu viņiem tādu pašu (gudro) zvaigžņu statusu kā Dž.Depam vai H.Bonamai-Kārterei. Biju patīkami pārsteigts ieraugot M.Kotilardi ("La vie en rose") Doma sievas lomā. Šeit arī neliels kičs no Nolana puses- signāls, kad Doma komandai drīz jāmostas no sapņa, ir E.Piafas dziesma "Je ne regrette rien".
Pēc "Inception" noskatīšanās vēl pāris dienas būs par ko padomāt- salikt pa plauktiņiem un sagremot katru filmas epizodi, lai atkal rastos vēlme to noskatīties vēlreiz (un vēlreiz). Nolans nav visu pasniedzis uz paplātes un ir atstājis daudz vietas pārdomām un varbūtībām. Arī filmas nobeigums ir tikai varbūtība... tāpēc turpinam sapņot.
Mans vērtējums: 10/10
