The Switch
24.08.2010
Iemidzinošs un mazliet sviestains sākums, bet turpinājums spēj aizraut ar tēva un dēla attiecību tēmu.
Ir lielpilsēta, kurā cilvēki steidzas uz darbu, tikšanos un vienalga nokavē – tik ironiski par cilvēku dzīvi lielpilsētā izsakās tās galvenais varonis Volijs (Džeisons Beitemans). Vide: korporatīva un pilna ar Ņujorkas birojiem, kuros klusi aizrit vai varbūt neviļus aizbēg balto apkaklīšu dzīve. Pa vidu tam ir Kesija (Dženifera Anistone) ap 40 gadus veca sieviete, kura vēlas tikt pie bērna un viņas uzticamais labākais draugs – Vollijs, kurš izkatās, ir pieradis neriskēt, un iestīvējies sausiņveidīgā džemperītī.
Abi stāsta galvenie varoņi viens otram ļoti uzticas un viņiem ir spēcīgas draudzības saites. Kesijai ienāk prātā, ka viņa varētu ieņemt bērnu, izmantojot spermas donoru. Viņa atsaka Volijam, kurš piedāvā savu spermu. Un tad sākas filmas sviesta programma. Kādu dienu Volijs saņem ielūgumu uz ieņemšanas ballīti. Ielūgums vien ir ko vērts – no ta izbirst papīra spermatozoīdi.
Kesijas draudzene Debija (Džuljeta Lūisa) ballītē teic tostus, kas ir galīgi garām un spermas donoram Rolandam (Patriks Vilsons) tiek uzlikta uz galvas vikinga cepure pirms lielā darba. Volijs aiz neko nedarīšanas ir bišku pārrēķinājis savus spēkus un beigās nokļūst tualetē, kur ir donora sperma. Jauši vai nejauši viņš tās saturu izlej un apmaina ar savu. Protams no rīta Volijs neko neatceras un darba devējs, kurš, starp citu, ir tīri sakarīgs čalis, bez maz vai atlaiž viņu no darba.
Kesija aizbrauc no Ņujorkas. Paiet septiņi gadi un šajā filmas daļā tiek ieslēgts pavisam cits braukšanas režīms un kļūst patiešām intersanti. Volijs iepazīstas ar Sebastianu, Kesijas dēlu, kurš pēc rakstura ir līdzīgs un tikopat neirotisks kā viņš. Sebstianam patīk vērot zivis akvārijā, viņam nepatīk Volija atnestā pīle, jo pret tām slikti izturas fermā un viņš ir erudīts. Kādā vakarā Volijs atceras to jēlo spermatozoīdu ballīti un aiziet ciemos pie sava priekšnieka.
Ar laiku Volijs un Sebastians satuvinās – un šie skati ir tā vērti, jo skart diezgan dziļu tēva un dēla attiecību tēmu. Viņi abi satuvinās, kopā pastaigājas pa zoodārzu. Volijs palīdz Sebastaianam tikt vaļā no utīm. Sebastjanam ir kolekcija ar rāmīšiem, kuros viņš atstāj bildes, kas nāk komplektā, iegādājoties to - tur ir viņa tēvs, onkulis, vectēvs. Sebastians ir noskumis, jo domā, ka nekad tajās nebūs īstas bildes. Kamēr Mazais un Vecais draudzējas, Kesija satiekas ar it kā īsto spermas donoru- Rolandu, taču Sebastajans viņu nepieņem.
Lente ir vieglais gabals un noder, ja jāiet uz kino ar draudzeni vai sievu. Tēva un dēla attiecības ir tas, kas šai filmai piešķirt papildu vērtību – šo mirkļu dēļ ir vērts doties uz kinoteātri. Tās izvelk filmu. Režisori (Džošs Gordons, Vils Speks) arī savdabīgi paskatās uz spermas ziedošanas jautājumu. Tāpat jāatceras, ka klasiska Holividas romantiskā komēdija (šī žanra līnijas tiek uzturētas visā filmas garumā) ilgi nav bijusi kinoteātru repertuārā.
Filmas vērtejums: 7/10 – Par tēva un dēla attiecībām un žanru
