Step Up 3D
01.09.2010
1. Ja filma ir par jauniešiem, tad tajā jābūt vairākiem subkultūru elementiem.
2. Ja filma ir par dejošanu, tad tajā jābūt dejošanai piemērotai mūzikai.
3. Ja filmā skan dejošanai piemērota mūzika, tad tā atspoguļos mūsdienu „vidējo” subkultūru slāni, proti, ne īsti repu, ne roku, bet gan r’n’b. Piekrītiet, ka samērā demokrātiski! Vēl demokrātiskāk un piemērotāk ir ņemt elektronisko mūziku ar ievērojamu bītu, taču tas ir cits stāsts.
4. Ja filma ir par jauniešiem un tāpēc tajā jābūt subkultūru sakausējumam, tad to var pilnīgi mierīgi aizvietot krāsu pārbagātība. Kāda tieši? Nelieciet lietā fantāziju, tās ir apģērbu un raksturu krāsas.
5. Ja filmā arī ir raksturu pārbagātība, tad pilnīga nolīdzināšana notiek kolektīvās dejas procesā, radot ilustrāciju pilnīgajiem ritmiem.
6. Ja filma ir par deju kā dzīvesveidu un tikai, tad noteikti līdīs ārā dažādas pakāpes nostaļģija pēc mūsdienu ielu dejotāju un hiphop kultūras pirmsākumiem 80. gados. Tāpēc jūs neatradīsiet gandrīz nekādas digitalizācijas pēdas pie filmas varoņiem, neviena Ipoda, tā aplikācijas vai pat mp3 atskaņotāja. Skaņa tiek iegūta, izdiedelējot to no saldējuma pārdevēja busa mūzikas atskaņotāja vai savienojot vienā lielā taisnstūrī veselu kaudzi ar lieliem maģiem (no vārda „magnetofons”).
7. Ja jau filmā ir tik acīmredzama nostaļģija pēc 80.gadiem, tad tas ir absolūts trāpījums 90. gados dzimušās publikas pūlī. Pat twittera background’i ir īpaši populāri, ja uz tiem attēlotas magnetofona kasetītes!
8. Ja filma ir par jauniešiem, tad tajā jābūt visām jauniešu problēmām. Vai vismaz mūžīgākajām no tām, piemēram, mācību un mīlestības likstām.
9. Ja filma ir par dejošanas kultūru, tad tai nedrīkst būt sliktu beigu, jo dejošana ir mūžīgs prieks un neviens nedrīkst stāties pretī šim priekam! Pat ne naudas, generation gap, nāves draudu un veselības problēmas.
10. Ja filma ir par tik stilīgu lietu kā dejošana, tad arī jauniešu problēmām jābūt stilīgām, bet vēl stilīgākiem jābūt šo problēmu atrisinājumiem. Tagad daudziem būs aktuālas formulas, tāpēc to var paskaidrot šādi: x + y – z = atrisinājums. Taču tam jānoskatās filma, jo teikt priekšā, kā viss sākas un ar ko beidzas, nav stilīgi, tā dara tikai spoileri un to lasa tikai čīteri.
11. Nu labi. Ja jānosauc konkrētākas problēmas, tad tās ir diezgan oriģinālas: mīlestība, kuru neatbalsta kāds ģimenes loceklis; ienaidnieks, kas izrādās daudz tuvāks esam; ienaidnieks kļūst par ienaidnieku, kad nodod; draugs, kas velta par maz uzmanības draugam, jo pirmajam, redz, ir jādejo; jaunietis, kas viegli pakļaujas pieaugušāku jauniešu spiedienam; mīlestība, kas uzplaukst starp draugiem... Bet ko nu par bēdīgo, šodien taču svētki!
12. Ja filma ir par dejošanu, bet jums nepatīk dejošana... Ja filma ir ar skaļu Eiropean Hit radio stilu, bet jūs klausāties radio Skonto... Ja filma ir krāšņa, bet jūsu krāsu uztvere ir pieredzējusi tik daudz, ka jau vienalga... Tad jums noteikti patīk bērni, tāpēc filmā atradīsiet daudz dzīvesspara.
13. Turklāt... ja bērniem liek dejot kameras priekšā un viņiem tas labi sanāk, tad bērni arī nāks skatīties, tāpēc beidzam izliekties par lieliem un noskatāmies vismaz pēdējo no Step Up sērijas filmām, kurā trīsdimensionāli šļakstās (bet netrāpa?).
