KAUT KUR
06.01.2011
Filmas "Pazudis tulkojumā" (Lost in Translation) režisores Sofijas Kopolas (Sofia Coppola) jaunākais darbs "Somewhere" ("Kaut kur"), "Zelta lauvas" godalga Venēcijas kinofestivālā. Uz Latvijas kino ekrāniem vērojams no 5.janvāra. Klusa, lēna un piezemēta filma.
Apraksts: Holivudas zvaigzne, aktieris Džonijs Marko (Johnny Marco) bezrūpīgi dzīvo luksusa viesnīcā. Garajās pauzēs starp darbu filmēšanas laukumos Džonijs mēģina kliedēt garlaicību, apmeklējot ballītes un izklaidējoties ar daiļavām. Tomēr filmu zvaigznes bezrūpīgā dzīve mainās, kad pie viņa ierodas vienpadsmitgadīgā meita no viņa izjukušās laulības. Vai Džonijs radīs atbildes uz dzīves nozīmīgākajiem jautājumiem?
Pārdomas: Pēc filmas noskatīšanās radās sajūta, ka Sofija Kopola nevēlas sev īpaši sarežģīt dzīvi ar oriģinālas filmas radīšanu un ir izvēlējusies iet pa iemītu taciņu, respektīvi slavenības un vientulības tēmu. To sapratīs jebkurš skatītājs, kas ir baudījis "Pazudis tulkojumā" ar Bilu Mjureju (Bill Murray) galvenajā lomā.
Filma "Kaut kur" mums ļauj ieskatīties slavena aktiera Džonija Marko īsā dzīves posmā, un atveido viņu Stīvens Dorfs (Stephen Dorff), kurš vairāk pazīstams no filmas "Blade" ar savu ļaunā vampīra lomu. Džonijs Marko ir noguris no visa, par to neapšaubāmi liecina viņa iemigšana brīdī, kad divas dvīnes - skaistules viņam dejo privātu deju pie stieņiem viņa privātajā numuriņā. Jebkura cita tēla attieksme pret Džoniju liecina, ka viņš savās filmās atveido slikto puisi. Kādu dienu viņa dzīvē ienāk viņa meita, ko atveido gados jaunā, bet talantīgā aktrise Elle Faninga (Elle Fanning).
Tad sākas stāsta daļa, kur gan mūsu galvenais varonis, gan mēs, skatītāji, saprotam, ka viņa dzīvē nav nekā cita, kas viņu interesētu, izņemot savu meitu. Džonijam Marko naudas netrūkst, bet, kā saka, jo vairāk naudas tev ir, jo vairāk mantas dot par baltu velti. Ar attiecībām neveicas, un īpašā preses uzmanība kaitina. Ik pa laikam ienāk kāda naidīga īsziņa, un vienīgie regulārie telefona zvani ir no menedžeres, kas nelūdz, bet pasaka, kas jādara.
Patiesībā šķiet, ka Sofija Kopola vēlējās, lai mēs ne tikai ieskatāmies slavena aktiera dzīvē, bet arī iejūtamies slavenības ādā, turklāt ne tajā labākajā nozīmē. Filma mums liek mums izjust to pašu vientulību, skumjas, ko izjūt filmas galvenais tēls Džonijs, jo īpaši mirklī, kad viņam tiek uzklāta ģipša maska un vairākas filmas minūtes mēs pavadām klausoties, kā viņš skaļi elpo, un gribot negribot sākam elpot kopā ar viņu.
Patiess prieks par aktieri Stīvenu Dorfu, jo kopš savas lielās lomas filmā "Blade" viņš ne ar ko īpašu nav izcēlies. Cerams, ka "Kaut kur" būs labs atspēriens aktīvākai karjerai, līdzīgi kā notika ar Mikiju Rurku pēc filmas "Cīkstonis" (The Wrestler), jo tēlo viņš tiešām labi.
"Kaut kur" nav izcila filma, jā, tā lieliski atgādina vientulību, ļauj nedaudz aizdomāties ar populāru personu problēmām, iejusties to ādā, paskumt kopā ar viņiem, pārdomāt tēvu un meitu attiecības un papriecāties par skaistiem, lēniem skatiem, bet, ja godīgi, drusku garlaicīga. Filmas vispozitīvākais trumpis bija nepārprotami talantīgās Elles Faningas smaids, kurš šķita tik patiess, ka katru reizi bija jāpasmaida kopā ar viņu.
Action un specefektu cienītājiem šajā filmā nebūs ko meklēt, arī nepacietīgi jaunieši var droši lūkoties pēc kā cita, ko baudīt uz kino ekrāniem, jo pirmo jēdzīgo dialogu filmā "Kaut kur" var sadzirdēt tikai tās sešpadsmitajā minūtē, bet tas nav traucējoši, režisore klusumu aizstāj ar baudāmām vizuālām montāžām un skaistām meitenēm, kas dejo striptīzu mūsu galvenā varoņa viesnīcas numurā.
Ja gribas pabaudīt ko vizuāli skaistu un pārdomām bagātu, tad būtu vērts aiziet arī uz kino.
Vērtējums: 7/10
