Līgavas Māsas
16.08.2011
Raksts sadarbībā ar filmas.tumblr.com
Par filmu
LĪGAVAS MĀSAS (2011) ir romantiska komēdija, kuru izpušķo rupji, dažbrīd pretīgi joki, kas skatītāju pārsteidz nesagatavotu.
Galvenajās lomās: Kristen Wiig, Maya Rudolph, Melissa McCarthy, Rose Byrne, Chris O’Dowd u.c.
Režisors: Paul Feig
Žanrs: Komēdija
Ennijas dzīve ir viena liela ķeza. Kad viņas labākā draudzene Liliana paziņo, ka ir saderinājusies, Ennija ir ar mieru uzņemties galvenās līgavas māsas pienākumus, jo tik svarīgi un priecīgi notikumi viņas dzīvē katru dienu nenotiek. Apņēmības pilna un kopā ar četrām līgavas māsām - citu par citu spilgtākām personībām, viņa lauzīs ceļu cauri visdažādākajiem pirmskāzu pasākumiem, rituāliem un tradīcijām. Jo, kā izrādās, būt par līgavas māsām ir viens ellīgs uzdevums.
Iespaidi
Jau kopš pirmajām ziņām par un ap filmu LĪGAVAS MĀSAS sāku vilkt paralēles ar visiem labi zināmo komēdiju PAĢIRAS. Jo tuvāk nāca brīdis, kad gāju uz kinoteātri skatīties, kā tad režisoram Polam Feigam un viņa komandai izdevies uztaisīt “sieviešu PAĢIRAS”, jo vairāk manī iezagās doma par to, vai LĪGAVAS MĀSAS tiešām būs “sieviešu PAĢIRAS”.
Bažas izrādījās pamatotas, jo redzētais patiešām nelīdzinājās vecpuišu ballītes sekām komēdijā PAĢIRAS. Labi vien ir - nevajag atkārtot to, ko atkārtot jeb atdarināt nav iespējams, proti, sieviešu izdarības nevar salīdzināt ar vīriešu izdarībām ikdienā, ballītēs un otrādi. Lai arī filmā sievietes brīžiem tika parādītas pavisam citā, neierastā gaismā, tika salgabātas jau pašsaprotamas lietas - sieviešu domāšanu un loģiku var salīdzināt ar kvantu fiziku.
Būtībā mēs varētu paņemt pāris citas sižetiski līdzīgas romantiskā žanra pārstāves un tajās ievietot pāris rupjus jokus un cerēt, ka skatītājam patiks, ka seansi tiks izpārdoti, kā rezultātā filma gūs diezgan labu peļņu. Jāsaka, ka filmas veidotājiem šāds plāns ir izdevies vairāk kā labi, ja raugās tikai vienīgi uz cipariem - iekasēti gandrīz 300 miljoni ASV dolāri. Tomēr katram mākonim maliņa, kas diemžēl ir ne tikai zelta, bet arī norūsējusi un noputējusi.
Šī filma ir viena no tām, uz kuru jāiet gatavībā redzēt tādus kadrus, kurus pat ļaunākajos murgos nevēlētos redzēt. Atzīšos, ka, skatoties filmu, es pamatīgi izsmējos gan par epizodi tualetē, gan par aktrišu Kristenas Vīgas un Melisas Makartijas lielisko iejušanos atvēlētajā lomā, kā arī par citiem trāpīgiem un apsprātīgiem jokiem, tomēr brīžiem likās, ka novilktā robeža starp rupjībām un pretīgumu ir tikai iedomāta un ik pa laikam tiek pārkāpta.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī filma var pazaudēt savu skatītāju, ir pārlieku lielā lamāšanās, kas brīžiem liek aizdomāties par to, kādu mūsdienīgas sievietes tēlu vēlas pasniegt režisors - iejūtīgu, trauslu un pieklājīgu, kas īstajā brīdi spēj pateikt skarbu vārdu vai arī iejūtīgu, trauslu, rupju, kas īstajā brīdī sev apkārt esošajiem cilvēkiem žokļus liek atkārt tik zemu, cik filmā MASKA to darīja Džims Kerijs. Savukārt otrs būtiskākais iemesls, kāpēc filma var likt skatītājiem iziet no seansa pirms tā beigām, ir jau pieminētā nesagatavotība filmā atainotajam, jo brīžiem prasījās aizlikt roku priekšā acīm vai arī aizspiest ausis.
Neskatoties uz to, ka kinolente LĪGAVAS MĀSAS izdevusies rupjāka un piedauzīgāka nekā tās brālis PAĢIRAS, pareizā noskaņojumā un kompānijā filma sniegs neatkārtojamu izklaidi un izsmiešanos nedaudz vairāk kā pusotras stundas garumā.
P.S. Vēlreiz uzsveru - aizmirsti visus stereotipus, normas un sagatavojies, jo LĪGAVAS MĀSAS tevi šokēs - kādā mērā un virzienā, tava paša darīšana.
Vērtējums: 6/10
