Sniegāju gūstekņi
21.02.2012
Jau ieraugot filmas treileri uzreiz tapa skaidrs, ka šis darbs ir jāliek skatāmo filmu listē. Survival tipa filmas vienmēr šķitušas saistošas, bet šī izskatījās pēc veiksmīga eksemplāra. Vai tā arī bija? To tad arī centos izsecināt.
Sniegāju gūstekņi ir stāsts par kādas naftas kompānijas strādniekiem, kuri ikdienā uzturas Aļaskas nekurienē.Vide ir skarba, bet arī paši darbinieki nav nekādi paipuikas (bijušie noziedznieki utt.). Pēc kārtējā paveiktā darba viņi ar lidmašīnu dodas uz mājām. Ceļš gan izrādas īsāks par paredzēto un viņi avarē vēl lielākas nekurienes vidū. Izdzīvo tikai neliela daļiņa no pasažieriem, kuriem nu ir jādomā par izdzīvošanu skarbos apstākļos, turklāt zinot, ka viņus neviens, visticamāk, nemaz negrasās meklēt. Un izdzīvot ir sasodīti grūti pat ar bad ass Liamu Nīsonu priekšgalā. Jo ne jau skarbie dabas apstākļi ir lielākā problēma, bet gan vilku bars, kas ir ievērojami daudzskaitlīgāks par vēl dzīvi palikušajiem. Gribētu brīdināt izteikta action piekritējus. Šeit nebūs nekādas šaudīšanās (nav tas Klinšu kāpējs), pakaļdzīšanās utt. Šis ir reāls un nepārspīlēts izdzīvošanas stāsts un tieši izdzīvošana arī ir action šajā gadījumā. Lai cik skarbi šie veči arī nebūtu, mātes dabas priekšā tie visi ir vienādi zemā līmenī un tā salauž iekšējo mačo katrā no tiem. Un tā arī liela daļa no stāsta būtības-lai cik vareni mēs paši sev arī nešķistu, mēs tomēr esam mazi un niecīgi. Nīsona „Fuck it! I’ll do it myself” gan nedaudz izlīdzina situāciju :)
Arī filmas uzņemšanas maniere (jebšu tas, kā kameras filmē) piešķir jūtamu reālisma piedevu. Filmā ir ļoti daudz tuvplānu un kopējais iespaids ir tāds, ka operators ir kā viens no izdzīvojušajiem. Nē, nē tas nav nekāds found footage variants, vienkārši tā saucamo panorāmas skatu uz galvenajiem varoņiem ir ļoti maz, kamera praktiski visu laiku ir vienā līmenī ar cilvēkiem. Tas neapšaubāmi uzliek papildus slodzi uz aktieriem, jo nav nekādu iespēju laist lažu-skatītājs tevi visu laiku vēro. Lieliskākais šajā niansē ir tas, ka viņi tiešām tiek galā labi. Nepāprotiet, izdzīvojušo pārspriestās tēmas un paustās emocijas jau kaut kur ir redzētas (neizbēgamās klišejas un banalitātes), bet tās tiek pasniegtas ticami un patiesi! Man nekad nav paticis vērtēt aktieru sniegumu, jo vienkārši neesmu kompetents tajā, taču šoreiz tiešām cepuri nost tieši par to. Lai arī šī nav šausmu filma, vairākas reizes salecos, jo cīņa ar vilkiem bija tik reāla, izmisuma pārpilna, ka nervu stīgas uzvilkās pie negaidītajiem uzbrukumiem.
Uz Sniegāju gūstekņiem gāju kā uz ultimatīvu survival filmu. Tādu, kurā būtu aizraujoša darbība un varētu samācīties interesantas, neredzētas fīčas attiecībā uz izdzīvošanu savvaļā. Nezinu kā ar citiem, bet man treileris lika domāt, ka tieši tā arī būs. Lai arī filma brīžiem šķiet pārāk stiepta un pārlieku iegrimst personāžu psiholoģiskajos pārdzīvojumos, tas salīdzinoši veiksmīgi tiek miksēts ar pašu stāstu (nav izrauts no konteksta). Attiecīgi, tas netraucē. Cauri filmas atmosfērai spiežas pamatīgs sūrums, ko vienkārši izcili papildina fonā esošais ziemeļu skarbais vējš un vilku gaudas. Lieliski nostrādātas detaļas! Un minētie izdzīvošanas paņēmieni, protams, arī neiztrūkst. Tā sanāca, ka filmu skatījos kopā ar cilvēku, kuram iešana mežā, pārgājienos utt.ir sirdslieta un viņam tā patika. Domāju, tā ir laba zīme. Attiecīgi, ja iepriekš aprakstītais filmas formāts jūs uzrunā-šo noteikti ir jāskatās!
Bloga oriģināls lasāms KINOM MOVIE BLOG
